www.balticmarinenews.lv                                                                                                                                                                                             Foto: Publicitātes foto

www.ldz.lv

 

06.02.2015

 

LDz lielākais projekts atjaunotās Latvijas neatkarības laikā –

Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils

 

  4.februārī VAS „Latvijas dzelzceļš” atklāj līdz šim vērienīgākā, vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtā projekta ietvaros uzbūvēto otro sliežu ceļu posmā Skrīveri-Krustpils, kas ļaus ievērojami palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai.

 

Sarežģīts, bet vajadzīgs

 

„Vēlos uzsvērt, ka ir paveikts milzīgs darbs, kas ļauj teikt, ka „Latvijas dzelzceļš” tiešām īsteno savus mērķus – ātri, droši un kvalitatīvi veikt kravu un pasažieru pārvadājumus. Gribu novēlēt visiem dzelzceļa nozarē strādājošajiem, kā arī būvniekiem, ar tik pat lielu atbildības sajūtu realizēt arī turpmākos, jau uzsāktos un vēl plānotos, mūsu tautsaimniecībai vajadzīgos dzelzceļa projektus Latvijā,” uzsver Satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

 

  Vērienīgā projekta laikā tika veikta pilnīgi jauna dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, kas sevī ietver sliežu ceļu izbūvi 56 km garumā,  kā arī inženiertehniskās būves un sistēmas. Projekta gaitā tika uzbūvēts jauns tilts pār Aivieksti, kurš ir pirmais pēc Latvijas neatkarības atgūšanas būvētais dzelzceļa tilts, kā arī rekonstruēts tilts pār Pērses upi, rekonstruētas esošās caurtekas un pārbrauktuves.

 

  Projekta gaitā ievērojamas pārmaiņas skāra arī līnijas stacijas un pieturas punktus – izbūvēti paaugstinātie peroni, ierīkots jauns apgaismojums, uzstādīti soliņi un atkritumu urnas, kā arī ierīkoti pandusi jeb slīpie uzbraucamie celiņi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Staciju ēkās ierīkotas mūsdienu prasībām atbilstošas tualetes un uzstādīta jauna signalizācijas sistēma.

 

  “Šis bija ilgi gaidīts un rūpīgi gatavots projekts, kas nepieciešams gan dzelzceļam, gan arī Latvijai. Tas uzņēmumam ļaus strādāt vēl efektīvāk, nodrošinot stabilus ieņēmumus valsts budžetā un veicinot dzelzceļa nozares attīstību kopumā, savukārt, iedzīvotāji noteikti novērtēs rekonstruētos peronus un labiekārtotās staciju teritorijas,” atzīst LDz prezidents Uģis Magonis.

 

  Projekta sarežģītību pastiprināja arī vairāku pašvaldību izvirzītās prasības – piemēram, Pļaviņās uzbūvēta trokšņu siena aizsardzībai pret dzelzceļa radītiem trokšņiem, citviet ievērojami uzlabota pārbrauktuvju klājuma kvalitāte. Vairākās stacijās veiksmīgai vilcienu satiksmes nodrošināšanai projekta īstenošanas laikā nācies pagarināt staciju sliežu ceļus. Lai uzlabotu pasažieru drošību gaidot vilcienus, Aizkraukles stacijā likvidēti salu peroni.

 

Izaicinājums visiem – LDz un uzņēmējiem

 

  Konkursā par otrā sliežu ceļa izbūvi posmā Skrīveri-Krustpils LDz 2010.gada 17.martā  saņēma divus pieteikumus, no kuriem tika izvēlēts uzņēmumu apvienības – “Skonto būve, BMGS, ACB un Binders” piedāvājums.

 

„Sliežu ceļu būvniecība  ir tikai trīs vārdi, bet tie ietver sevī lielu izaicinājumu gan projektētājiem, gan būvniekiem, kā arī  milzīgu padarītā darba apjomu, jo tā nebija tikai sliežu ierīkošana, bet gan pilna dzelzceļa infrastruktūras izbūve – tāda, kādai jābūt 21.gadsimta Eiropas Savienības dalībvalstī – ar Eiropas līmeņa kvalitāti, mūsdienīga, droša, ar komplicētiem, bet moderniem inženiertehniskajiem risinājumiem, valsts tautsaimniecības attīstību veicinoša,” tā būvuzņēmumu apvienības Skonto būve, BMGS, ACB un Binders pārstāvis, SIA CBF „Binders” valdes loceklis Normunds Luste.

 

Uzsākot projektu kopējais kravu pārvadājumu apjoms iecirknī bija 24,1 milj. tonnu gadā, kas  sastādīja 97% no šī  iecirkņa maksimālās caurlaides spējas.

 

 Kopējās uz projektu attiecināmās izmaksas ir 93,4miljons eiro, no kurām 65,5 miljoni eiro ir Kohēzijas  fonda līdzekļi. Taču kopā ar projekta uzraudzību un LDz pašu investētajiem līdzekļiem  izmaksas pārsniedza 100 miljonu eiro atzīmi.

 

 Projekta realizācijas gaitā gadījās daudzas neparedzētas situācijas: veicot grunts darbus atklāti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti no kara laikiem, kā arī iepriekšējā gadsimta dzelzceļa avārijas sekas. „Noņemot grunts kārtu atklājām ievērojamu dīzeļdegvielas baseinu, kuru, protams, likvidējām. Daudzviet atklājās arī projekta priekšizpētē neparedzētas grunts īpatnības, piemēram, kūdras esamība. Grunts bija jāpastiprina, aizstājot kūdras masu ar smiltīm un šķembām,” atminas LDz Projektu daļas vadītāja Aija Poča.

 

Vēsturisks ceļš

 

 Rīgas – Daugavpils dzelzceļš ir otrais cariskajā Krievijā uzbūvētais maģistrālais dzelzceļš pēc līnijas Maskava – Sanktpēterburga. Par šīs līnijas nozīmi liecina tas, ka tā jau sākotnēji būvēta (1858 – 1861) ar diviem paralēliem sliežu ceļiem visā tās garumā. Uzstādījums, ka galvenajām dzelzceļa līnijām jābūt ar diviem sliežu ceļiem, bija spēkā visu pirmo cariskās Krievijas dzelzceļu būvniecības laikā.

 

 Pirmā pasaules kara gados posmā starp Ogri un Krustpili šis dzelzceļš divu gadu garumā atradās frontes līnijas tiešā tuvumā un to pastāvīgi no Daugavas kreisā krasta apšaudīja Vācijas armijas artilērija. Cieta ne tikai stacijas ēkas, bet arī visa dzelzceļa infrastruktūra, savukārt jaunā Latvijas valsts spēja atjaunot šo dzelzceļu upurējot daļēji jau karā likvidēto otro ceļu.

 

 Neskatoties uz ievērojamu pārvadājumu daudzuma palielināšanos kopš 1941. gada, otrais ceļš starp Šķirotavu un Krustpili netika atjaunots ne Otrā pasaules kara gados, ne pirmajos pēckara gados.

 

 Un tikai saistībā ar piepilsētas pasažieru pārvadājumu plānoto pieaugumu un paredzēto dzelzceļa elektrifikāciju Krustpils virzienā, 1953. gadā tika atjaunots otrais ceļš līdz Ogrei, bet vēl pēc vairākiem gadiem - līdz Skrīveriem. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ šie darbi tā arī netika turpināti, līdz 2014.gada 19.decembrī pēc vairākus gadus īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta šis ceļš atjaunots posmā Skrīveri-Krustpils.

 

 Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.

 

 LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa