www.balticmarinenews.lv Foto: H.Sulainis

20.03.2017.


                                                             Liepājas SEZ jubilejas konference "20+" Olimpiskajā centrā.

                                                                                        Ražots Liepājā 2017.


 

  Atzīmējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 20 gadu jubileju, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde rīkoja Biznesa konferenci “ 20+ ”, kuras mērķis bija izvērtēt paveikto un diskutēt par tālāko darbību atbilstoši šodienas ekonomiskai situācijai, vajadzībām un pieprasījumam, minēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

  Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumu Saeima pieņēma 1997. gada 17. februārī, bet savu likumisko spēku tas ieguva 1997. gada 18. martā. LSEZ likums nosaka, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona darbojas no 1997. gada 1. marta un pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim. LSEZ ir daļa Liepājas pilsētas, kurā uzņēmēji var iegūt atbalstu investīcijām un iespēju ātrāk attīstīt savu uzņēmējdarbību. LSEZ kapitālsabiedrības saņem tiešās nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas ražošanā, infrastruktūrā un modernās tehnoloģijās. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus  un veicināt jaunu darbavietu veidošanu Liepājā.

  Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš: “No vienas puses tā ir atbildība, no otras tās ir iespējas. Tā mēs visus šos divdesmit gadus kopš Liepājas speciālās ekonomiskās zonas dibināšanas esam strādājuši, un tā arī domājam turpināt strādāt. Uzstādījums bija pilnīgi pareizs. Mēs esam tāds padomdevējs vai atbalsta punkts uzņēmējiem, kur saņemt visu nepieciešamo informāciju, lai to jau veiksmīgi tālāk iekļautu savā uzņēmējdarbībā.”

  No 1997. gada līdz 2016. gadam LSEZ kapitālsabiedrības modernās tehnoloģijās un būvniecībā ieguldījušas aptuveni 260 miljonus eiro, attīstot metālapstrādes, kokapstrādes, tekstilrūpniecības un citas nozares, palielinot ostas pakalpojumu kapacitāti un efektivitāti. 2016. gadā LSEZ kapitālsabiedrības nodarbināja vairāk nekā 2050 cilvēku, kuri saņem konkurētspējīgu atalgojumu, kas ir augstāks, nekā vidēji valstī un Liepājā. LSEZ kapitālsabiedrības statusā darbojas 41 uzņēmums.

  Liepājas domes un LSEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka, domājot par pilsētas ilgtermiņa attīstību, jāapzinās, ka pasaule mainās tik strauji kā gadalaiki. “20 gadi ir pietiekami ilgs posms, kura laikā pasaule un Liepāja piedzīvojusi pārmaiņas. Līdz ar Latvijas pievienošanos ES un Pasaules tirdzniecības organizācijām un tirgus ekonomikas nosacījumiem, Liepāja ir zaudējusi uzņēmumus, kas turpināja strādāt ar vecām tehnoloģijām un nespēja pielāgoties tirgus apstākļiem, bet ir izveidojušies jauni uzņēmumi ar modernām tehnoloģijām, modernu domāšanu un modernu filozofiju. Šodien viens posms ir noslēdzies un mums kopīgi ir jādomā par to, kādai būt Speciālajai ekonomiskajai zonai nākamos 20 gadus – lai tā ietu līdzi laikmeta prasībām un lai tā būtu vēl efektīvāks instruments uzņēmēju atbalstam, lai tā dotu to labumu un pienesumu Liepājai, ko liepājnieki no tās sagaida.

  Liepājas speciālās ekonomiskās zonas konferencē savās pārdomās par norisēm  pasaules ekonomikā un kā veidosies ASV, Eiropas un Krievijas savstarpējās attiecības un kā tas ietekmēs Latviju un Liepāju, dalījās izdevuma “The Economist” vecākais redaktors Edvards Lukas, bet Zīmolvedības uzņēmuma "Bloom Consulting" direktors, Starptautiskās zīmolvedības eksperts Jose Filipe Torres pastāstīja, kādām īpašībām jāpiemīt veiksmīgam mūsdienu uzņēmējam, kādi pasākumi jāveic ekonomikas atlabšanas veicināšanai un kāda šajā procesā ir uzņēmēju loma. Konferencē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbību tagad un nākotnē analizēja arī "Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un LSEZ valdes pirmais priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Konferences moderators bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, bet tās noslēgumā Edvards Lukas vadīja paneļdiskusiju, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem – kādi izaicinājumi tuvākajās desmitgadēs sagaida Latviju, Liepājas speciālo ekonomisko zonu? Kāda izskatīsies pasaule pēc 18 gadiem, jeb 2035. gadā, kuru LR Saeima noteikusi par Latvijā izveidoto brīvostu un speciālo ekonomisko zonu darbības gala termiņu.

  Ideja par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izveidi pieder uzņēmējam Tālivaldim Vēsmiņam, kas pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pētīja citu valstu pieredzi, kā panākt straujāku uzņēmējdarbības attīstību: “Tolaik Liepāja bija dziļā ekonomiskā depresijā. Mums bija jāpierāda, ka ekonomiskā zona ir dzīvotspējīga un ka tā faktiski ir vienīgā iespēja, lai attīstītu ostu, infrastruktūru un ražošanu. Ar ostu, transportu vien nebija iespējams radīt jaunas darbavietas, tas bija panākams ar ražošanu, tādēļ arī speciālajā ekonomiskajā zonā iekļāvām gan ostu, gan industriālās teritorijas. No sākuma domāja, ka valstij būs mazāki nodokļu ieņēmumi, bet, veicot analīzi, pēc diviem gadiem kļuva skaidrs, ka ieguvums ir lielāks, stimulējot atvieglojumus uzņēmējiem. Ja nebūtu šīs ekonomiskās zonas likums, tad Liepāja būtu dziļā, dziļā bedrē joprojām, bet rezultāti parāda, ka tomēr no tās bedres Liepāja ir izkārpījusies ārā un tas noticis tieši pateicoties šim speciālās ekonomiskās zonas likumam.”

AS “UPB” padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns tolaik, pirms divdesmit gadiem, bija LSEZ likuma un tā normatīvās bāzes izstrādātājs un arī pirmais LSEZ valdes priekšsēdētājs. Uldis Pīlēns atzīst: “Tas ir patiešām ir svarīgs instruments Liepājai, kura citādi bez ārējās pieejamības resursiem tolaik netika uz priekšu. Bija svarīgi aktivizēt šo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu, dodot iespēju jauniem, aktīviem ārzemju investoriem pacelt viņu no tādas dziļākas bedres. Mums vajadzēja papildināt aizejošo rūpniecisko vidi ar jauniem mūsdienīgiem, galvenokārt, rietumu rūpnieciskiem investoriem. Tas bija īstais laiks, kad sakrita vajadzība pēc jauniem politiskiem un saimnieciskiem instrumentiem un kopējās investīciju vides gatavību nākt un riskēt ar kādiem pasākumiem. Tas bija romantisks laiks. Šī instrumenta savlaicīgums faktiski ir nodrošinājis jaunu, augstāka līmeņa darbavietu veidošanos un ir noņēmis visus tos riskus, ko mēs novērtējam tikai tagad, kad “Liepājas metalurgs” pārtrauca savu darbību.

  Tas nozīmē, ka arī no riska izkliedes viedokļa bija jāiet tas solis.”

Jubilejas pasākumu laikā tika svinīgi atvērta Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību speciālistes Līgas Ratnieces-Kadeģes grāmata "Liepājas ostai 320, Liepājas SEZ 20".

IMG_4376 IMG_4377 IMG_4379 IMG_4380 IMG_4382 IMG_4383 IMG_4384 IMG_4385 IMG_4386 IMG_4398 IMG_4399 IMG_4400 IMG_4402 IMG_4403 IMG_4405 IMG_4408 IMG_4409 IMG_4412 IMG_4413 IMG_4415 IMG_4418 IMG_4419 IMG_4420 IMG_4421 IMG_4422 IMG_4424 IMG_4425 IMG_4428 IMG_4429 IMG_4430 IMG_4431 IMG_4432 IMG_4433 IMG_4434 IMG_4435 IMG_4436 IMG_4437 IMG_4439 IMG_4440 IMG_4445 IMG_4448 IMG_4450 IMG_4452 IMG_4454 IMG_4456 IMG_4457 IMG_4459 IMG_4460 IMG_4462 IMG_4463 IMG_4464 IMG_4466 IMG_4467 IMG_4470 IMG_4472 IMG_4478 javascript image gallery lightboxby VisualLightBox.com v6.0